Tā te tiamana pūrongo
— Chairperson’s report
Ko te manawaroa, te takatū, te hautoa me te kotahitanga ko ētahi o ngā pou o te angitu.
Tēnā koutou katoa
Ahakoa he mahara rehurehu tōna rite, i puta te ōhanga o Aotearoa i te mate urutā Kōwheori-19 i te tōmuatanga o te tau nei, heoi anō e tuarangaranga tonu ana te pae tawhiti. Puta i te ao, e mau tonu ana te pikinga utu, ngā toheriri tōrangapū whenua, me te ngāueue o ngā mākete. I te kāinga nei, e piki tonu ana te utu oranga, ngā utu huamoni, me te korenga kaimahi nā te whāiti o te hunga kaimahi.
Tērā i tohua i te roa o te tau, i āta whakamāramatia hoki o He Pūrongo Kōrero i puta i te Akuhata, nā runga i te taumaha rukiruki o te taiao mahi, kei runga rawa iho te huanga mutunga tau a Moana New Zealand i tēnā matapaetia rā i te tīmatanga o te tau. Ahakoa kei runga ake ā Moana New Zealand moni utunga o ngā mahi i tēnā i matapaetia anō rā i te Hepetema, kua kaihoromia nuitia aua huanga e te nama i ahua rā e Sealord.
I pāngia tā Moana New Zealand huanga e ngā āwhā nui whakaharahara, tētahi i muri tonu i tētahi, ā, ko tētahi ko Huripara Gabrielle. Nā ēnei āwhā i whāiti rawa iho ai ngā Tio, me te āheinga haonga Ika tūwā. He huhua hoki ngā wero kei mua i a Sealord, pēnei me te pakarutanga waka, me te haonga wheketere he 24% noa iho o te rahinga i maheretia, ā, ka pāngia nuitia te rāngai ahumoana katoa e tērā rā.
I te tau nei, e pānui ana te Rāngai Ohu o Moana i te moni hua, he $1.4 miriona mō te tau pūtea 2022/2023. Kei te pūrongo a te tumuaki ētahi atu pitopito kōrero mō te huanga nei.
E mihi ana te Ohu i ō tātou kaimahi i Moana, nāna nei i whaiwhai roroa i roto i ngā tau tata nei, me te titikaha o te ngākau, me te kaha nui i whakapauria ahakoa ngā wero katoa i takoto i mua i a tātou katoa. Inā koa, ka mihi ki a Steve me te tira hinonga nāna nei i āta whakamahere, i whiriwhiri, i whakatutuki hoki i te hokonga angitu o te whakaaetanga roroa mō te HIT ika-o-uta a Sanford ki te Ika Tapu a Māui. Nā te whakaaetanga i tū ai te iwi Māori ki te aro ā-kapa o te rāngai o-uta i Aotearoa nei.
Ka oti rā anō te hokonga a Sealord o Independent Fisheries, ka arataki hoki ai te iwi Māori i te rāngai ika-noho-kōpua.
Ko tāua tēnei te whakahīhī nei i te haerenga roroa i tae ai tātou ki tēnei rā, e noho mataamua ai te iwi Māori ki uta, ki te ahumoana, ki tai uriuri hoki.
Tēnei mātou te whakapono nei koinei te whakatinanatanga o tā tātou Whakataunga Mahiika Māori.
Tēnei au te mihi nei ki a Greg Summerton, i paetara ā-wharetia tāna rākau i te Ohu Tumu o Moana i te tau nei, mō āna mahi - kāore he ritenga o ōna wheako nui tonu i te rāngai nei. Ko ētahi atu mahi a te Ohu ko te kopounga anō o Mavis Mullins rāua ko Glenn Hawkins mō te wā tuarua, ā, e mihi nui ana mātou ki ō rāua wheako, ki ā rāua mahi hoki.
Hei whakakapi ake, tēnei au te mihi nei ki ō mātou rangatira–ko ngā iwi e 58 katoa puta i te motu–te whakaaweawe tonu nei kia mahi tonu ai mō ngā whakatupuranga e eke nei. He hōnore nui te noho hei huruhuru mō ō koutou waewae.
Tēnei te mihi matakuikui ki a koutou katoa, tēnā koutou.
Rachel Taulelei
Director, Chair of the Board
Tā te tumuaki arotake
— CEO report
Ahakoa te taumaha o te tau nei, i oti i a tātou ētahi pae nunui te whakaeke i te tau 2023. E tino whakahīhī ana ahau i tō tātou kāhui, i Moana nei, me ngā mahi i tutuki i a rātou.
E pāngia tonutia ana a Moana New Zealand e ngā haupāuma pūkeri i te tau 2023.
Ko te moni utunga mahi i mua i te tāke, i te huamoni hoki, arā te $10.9 miriona (tau pūtea 2022: $11.8 miriona) he hekenga i te Mahere mā te 17%, ā, mā te 8% mai i te tau o mua. Ahakoa kua mahea haere ngā pōraruraru a te Kōwheori-19, nā te pikinga utu huri noa i te ao, nā te urupare hoki a ngā kaipēke matua i muri mai i hangaia ai he ao tauhokohoko uaua e piki tonu ai ā mātou utu, engari kua heke te hiahoko ki ā mātou hua kounga ki ngā utu e arotahi ai mātou. Waihoki rā, kua pāngia kinotia ā mātou mahi e ētahi āwhā nunui i te hāwhe tuatahi o te tau.
Te taha i te Pūtea, kua eke te Pāua Kahurangi me te Kōura ki tua o te Mahere, kua heke paku iho te Pāua Tūwā me te Kai Ora (3%), ā, kua tino heke iho te Ika me te Tio i nga matapae a te Mahere.
I pāngia kinotia te pakihi Ika e ngā āwhā huhua i raruraru ai ā mātou mahi haonga me te pūnaha kawe rawa hoki nā te iti haere o te hiahoko ki te Whenua Moemoeā, tō mātou mākete nui rawa o tāwāhi. I pāngia nuitia e tēnei āhuatanga mō te hiahoko ki ā mātou tāmure i tāwāhi, ā, ahakoa i taea e mātou te whakawhiti mai i ngā ika kounga mō tāwāhi ki ngā mākete tarāwhare, kāore i rite te pai o ngā utu taitapa. Hui katoa, he 37% te hekenga o te Ika i te Mahere, ā, he 28% i ngā moni utunga 2022. Pērā i te kōrero i runga ake nei, he tahuritanga tai nunui te whakaaetanga i a Sanford mō te rihi roroa o tā rātou HIT ia o-uta i Te Ika Tapu a Māui, ā, koirā i āhei ai a Moana ki te whakatupu moni utunga, ki te hao hoki i te rāngai hiika o-uta.
Te taha ki te Tio, nā ngā huripara nei a Hale me Gabrielle rā hoki i pā kaha ki ā mātou hua whakatupu. Ka nui rawa te rerenga mai o te wai māori i roto ki te pāmu matua ki Whangaroa, me te aha ka roa te wai e waimeha ana, ā, ka nui atu te tāmatematenga. Waihoki, mō tētahi wā poto kāore i tuawhiti ngā hua i haoa. He iti paku iho i te 50% ngā hua i riro i aua āwhā, me te aha ka pau te rua tau ki te whakawhānui anō i ngā o runga i te pāmu. Kua oti i a mātou ētahi mahi whakamāmā te tautohu hei whakawhāiti i te pā o ētahi atu āwhā ā muri nei, a, he aronga nui nā te paihi te whakatutukitanga o ēnei. Ahakoa e kaha tonu ana te hiahoko i te Tio, kua kore noa iho mātou e whiwhi hua, i te hekenga o ngā hua tauhoko i te Mahere mā te 42%, ā, mā te 27% i tā te tau 2022. Hui katoa he $3.1 miriona te nama a tā mātou pakihi Tio, i te taha o te matapae a te Mahere, arā he huanga o te $1.6 miriona.
Pērā i te kōrero o runga nei, ahakoa te hekenga o ngā moni utunga Pāua Tūwā, Kai Ora hoki mā te 3% i te Mahere, he 15% te pikinga anō i te moni utunga 2022, he piki tonu nō ngā utu mō te hua pōwhā me te hua ora mai i te hekenga a te Kōwheori-19. Heoi, e pā tonu ana te Kōwheori-19 i te hāwhe tuatahi o te tau, i korenga o ngā ture huihuinga tāngata e pā ana ki te Kōwheori-19 i whakamāmātia ki Haina me Hong Kong tae atu ki te Hānuere 2023. Me te aha kāore i eke ā mātou rahinga i maheretia mō te wā tōnui o te Tau Hou o Haina. Ahakoa tō mātou kaha i pau, kīhai i taea e mātou te takarepatanga haonga mahere te kapo anō i te roanga ake o te tau.
I eke ki tua o tā mātou Mahere ko ngā moni utunga kōura mā roto i te hoanga ki Port Nicholson Fisheries mā tōna 20%, tata tonu, ā, mā te 8% i ngā moni utunga 2022. Ahakoa ngā pōraruraru o runga tonu i Haina i te koata tuatahi o te tau 2023 nā runga i ngā herenga Kōwheori-19 a te kāwanatanga ā-rohe, e nui tonu ana te hiahoko me ngā utu, e whiwhi ai ko Port Nicholson Fisheries hoki ki te pai o te wai whakawhiti USD pai. I whai wāhi hoki a Moana me ētahi atu rōpū Māori ki te hokonga o ngā hea roherohenga kōura mai i Wakatu Resources Limited, ā, ka mau te HIT katoa i a Wakatū i a PNF mai anō i te 1 Aperira 2023.
I heke iho i te Mahere tā mātou huinga huanga i muri i te tāke (hāunga tā mātou hea 50% o ngā moni utunga a Sealord) mā te 25%, ā, mā te 36% i te huanga o tērā tau. Kei roto i te hekenga i tērā tau me tēnei tau ko te pikinga o ngā utu pūtea mā tōna $1.9 miriona, mā te 71%. Ka tītohu tēnei i te pikinga o ngā moni mino i te roanga o te tau mā te $17.6 miriona, me te pikinga hoki o te pāpātanga huamoni i utua.
Kei raro te roanga o ngā kōrero, kāti i raro rawa atu i te Mahere tā mātou hea e 50% o ā Sealord moni utunga (e $2.0 miriona te nama), ā, i raro rawa hoki i tā te tau 2022.
Ahakoa he tau taumaha rawa te tau nei mō tā mātou pakihi, e hiahia ana ahau kia whakanuia ētahi o ā mātou ekenga angitu hoki.
Pērā i te kōrero o runga nei, i te wā nei ko Moana New Zealand te kamupene ika o-uta nui rawa i te motu, nā runga i te whakaaetanga roroa ki a Sanford mō tā rātou HIT ika o-uta. Tēnei mātou ko te ohu rangatōpū te mihi nei ki te hunga katoa nāna te whakaaetanga nei i kawe ki te taumata, te hunga e mahi tonu ana kia ngāwari te whakawhitianga.
Kia ea rā anō tā Sealord hokonga o Independent Fisheries, ka noho ai te iwi Māori ki te aroākapa o te rāngai kaimoana hei kāhui nui rawa e mahi ana ki te rāngai o-uta me te rāngai noho kōpua.
Tau atu, tau atu, ka nui taku mihi ki ngā tāngata e mahi tonu nei, ā pau noa te kaha, mā ō mātou kaipupurihea–e hanga tahi ana tātou i te tūāpapa ukauka hei aratai i te rāngai kaimoana o Aotearoa.
Steve Tarrant
Chief Executive OfficerTe tangata, Te ahurea
Tēnei mātou te tāroi nei, nā tō mātou whakapapa i āhua ai, hei hanga i te āpōpōtanga mō ō mātou tāngata.
Ahakoa kua mutu te mate urutā, e pā tonu mai ana, ā, kua noho tātou ki tētahi ao tāhurihuri, tētahi ao wero nui.
Ko tō mātou aronga ko ō mātou tāngata āianei, āke nei, ko te manaaki i ō mātou tāngata, ko tā mātou tū manaaki, me te āwhina ki te hāpai i ngā wero, āwhā kikino mai, taumahatanga utu oranga mai, ngāueuetanga ā-tōrangapū mai.
Kua puta mātou i te tau nei, he manawaroa, he wairua urutau, he rōpū kaha ake, e mārama ake ai te aonga o te ata, e whakatupu ai mātou i tētahi pakihi mō ngā whakatupuranga o muri nei.
Kōrerohanga kaimahi
Ka tahuri te aro ki te hanga tūāpapa hei haika mō te pakihi, hei whakamana hoki i ō mātou tāngata kia tupu ai, kia puāwai ai, kia whai pūkenga ai ki te kawe mai i ō rātou hou mataaho ki te mahi i ia rā, ā, ka aratakina e te tira whakahaere, he kauawhi hunga nui, he ū i te mahi.
Te taha ki te ū o ngā kaimahi i te mahi, whakamahi ai mātou i ngā raraunga, ngā māramatanga me ngā kōrero a ō mātou tāngata hei whakapaipai i te wheako kaimahi; he aha ngā mahi e taea ai te whakapai, ngā āhuatanga akiaki i te ūnga i te mahi, me ngā huarahi e hanga tonu ai mātou i tētahi ahurea eke panuku, e rongo ai ō mātou tāngata katoa i te arohaina ō rātou.
He huarahi mahi
Ko te pū o tō mātou angitu ko te hanga i tētahi wāhi mahi e pūāwai ai, e eke panuku ai ō mātou tāngata. E mōhio ana mātou ki te hiahia o ō mātou tāngata ki ngā ritenga mahi māmā, ki te hoahoa hoki i te tairitenga oranga e pūāwai ai rātou, e tiakina ai te oranga hinengaro me te oranga whānau, ā, e whanake ai ngā hononga whaikiko.
Tēnei mātou te poipoi nei i ētahi āhuatanga mahi māmā e pai ake ai ngā putanga mō ō mātou tāngata, mō te pakihi hoki. Nā te mate urutā i whakateretere tō mātou āheinga ki te mahi i runga ipurangi, engari ka heke te mana o ngā huinga kanohi-ki-te-kanohi o ngā tīma me ngā kiritaki. Nō reira ko tā mātou aronga ko te rapu i te tairitenga pai mō te katoa.
Tikanga ārahitanga
He whakahirahira hoki te haumitanga o tō mātou ohu whakahaere kia tūhono ai, kia manawaū ai, kia tautika hoki ai te huarahi o te ārahitanga hei kawe i a Moana i tua o te pae. Hei reira whakatūturutia ai te pitomata o ō mātou tāngata, me ngā āheinga o te kāhui. I piri tahi mātou ko People Nav i te tau nei hei whakarite i tētahi kaupapa whakawhanake ārahitanga e hua mai ai he kaiārahi pai mō āpōpō, he ahurea hoki e tūhono ake ana, e kauawhi tāngata huhua ana.
Leadership 360
I whakarewaina te kaupapa Leadership 360 Programme i te tōmuatanga o te Aperira, ā, ko te Tumuaki me te Ohu Whakahaere te rōpū tuatahi i whai wāhi. Nā te tautoko o ngā poipoianga me ngā whakangungutanga i oti ai i tēnā mema, i te tira hoki, ngā mahi whaitake te whakarite, he mahi e taea ai i ngā rangi katoa.
E whakawhānui ana mātou i te āheinga o te hunga kaimahi, e hanga hoki ana i tētahi ao e pūāwai ō mātou tāngata, ā, ka puritia ngā tāngata pūmanawa rau kia āhei ai mātou ki te whakatutuki i tā mātou rautaki roroa. Ka toro ā mātou haumitanga o te akoranga me te whanaketanga ki tua o te haumitanga māori – tū ai i te muranga o te ahi, ka āta tāraia kia whanake ai te tangata katoa, kei te wāhi mahi, kia ako pūkenga hou, pūkenga oranga, pūkenga whaitake.
Whakahoanga matua
Poipoi tonu ai mātou i ngā hoanga matua, e rite ai ngā mātāpono a tēnā, a tēnā, ā, e titikaha ana ki te whakawhānui i te rāngai, ki te para huarahi mahi hoki mō te iwi Māori, mō te rangatahi hoki. I te Mei, ka whakakanohitia a Moana e te Kaiwhakahaere Tangata me te Ahurea o te Kāhui ki te whakapōtaetanga Global Fisheries Scholarship 2023 i Hapani, nā Nissui i whakatū. I tae atu hoki te Māngai Kāwanatanga o Aotearoa.
Te haumarutanga me te hauora
E noho tonu ana hei aronga mā te tīma huri noa i te motu ko te pūrongotanga (te mōhio ki ngā mahi e haere ana) me te whakawhāititanga tūraru (te mōhio ki ngā mea e mamae ai ō mātou kaimahi).
Te Tackle Box
Kua kō paku atu i te rima tau mai anō i tā mātou whakarewanga o te pūnaha hauora me te haumarutanga – te Tackle Box. I taua wā, ko te 1,300 pūrongo te taurite i te tau i whiwhi ai. I roto i aua pūrongo, he 80% ngā pūrongo wawe–ngā tūraru, ngā mauranga pai, me ngā kitenga. Nā te piringa o te aronga pūrongotanga me te aronga whakawhāiti tūraru i nui atu ai i te 400 ngā pūrongo i te TP23 e pā ana ki ā mātou aronga tūraru, ā mātou tūraru kino rānei. Koinei te kotahi hautoru o ā mātou pūrongo i te tau e hāngai ana ki ā mātou aronga tūraru.
Ka kore e mau tonu, e eke rānei ēnei putanga ki te kore e titikaha ngā ngākau o ō mātou kaiārahi, i nui atu ai i te 1,500 ā rātou whaiwāhitanga, ā rātou hononga ūnga hoki e pā ana ki te hauora me te haumarutanga. Ko ngā tirohanga, ko ngā taenga ā-tinana, e rua e rua rānei. Nā ō mātou tumu hoki te huarahi i para, i tautoko ai i ngā huinga hauora, haumarutanga hoki, arā i tae ā-tinana atu ki ngā wāhi mai i Te Whanganui-a-Tara, tae atu ki te Hiku o te Ika, me ngā wāhi katoa o waenganui.
Ika
He tau hurihanga nui te tau mō tā mātou pakihi Ika–ko ngā ritenga i kore rā mātou i whai wāhi atu, ko ngā ritenga hoki i āta mau ai mātou, tae atu ki te whakarerekētanga o tā mātou pakihi o–uta hei whakaea i ngā wero me ngā āheinga ā muri nei.
Wero kumukumu
Ko tētahi aronga nui ko te hāpai i ngā wero e mui ana i a mātou, he wero matawhawhati hoki. He nui ngā āwhā nui me ngā waipuke i morehu ai mātou, tae atu ki te korenga hunga kaimahi, me te pikinga o ngā utu oranga me ngā taumahatanga mākete. Me te aha ka nui, ka roa ngā raruraru o tō mātou rārangi kawe hua, me te kaha hoki o te hiahoko, inā hoki mō ō mātou hōngere ika mātao ki tāwāhi. Ka hāngai ēnei āhuatanga ki tā mātou putanga UMMT i te paunga o te tau, kei raro i te mahere mā te 37%.
He 97% o te mahere te nui o ngā haonga, he haonga nui kē te take i te koata whakamutunga, ā, hui katoa he 95% o te mahere te nui o ngā hokonga ahakoa he 82% o te mahere ngā tukunga ki tāwāhi. Kei runga paku atu i te mahere ngā utu Hokonga Katoa, ā, ka koa te ngākau.
Haepapatanga ā-hapori
E whakaaturia ai tō mātou haepapatanga hapori hei pakihi, me te taiao e mahi ai mātou, me kakama ki te ū, ki te whakakanohi i ngā moana ora, me ihu atamai hoki ki te kimi huarahi e tokona ai ō mātou mātāpono, ā mātou whāinga mauri toitū hoki.
Whakahoanga
Ko ngā whakahoanga he wāhanga matua i tā mātou tauira mahi, ā, e kimi tonu ana mātou i ngā āheinga ki te mahi tahi ki ngā hoanga rautaki, pēnei me ō mātou kaihiika kirimana. Ka nui tā mātou whirinaki ki rātou kia tutuki ai ngā haonga, te kounga hoki e whakaarohia ana ki a mātou, ki ō mātou hoa iwi hoki e tautoko tonu ana i a mātou, arā ko ngā whakaaetanga haonga ika ā-tau (HIT) e pai ai ngā putanga mō ngā rōpū e rua nei.
He tau hurihanga nui
He tau hurihanga nui hoki tēnei, e whakarite ai mātou mō ngā rangi rerekē ki tua, arā ko te whakaaro ki te hoko i tā Sanford pakihi Ika o-Uta i Te Ika Tapu a Māui, i hiahiatia ai ngā hui whakamahere nui, me ngā tātaritanga pakihi, me te tū tonu a ngā waewae ki te papa.
Ko tētahi wāhi nui o tēnei mahi ko te arotake i tō mātou Tira Whakahaere, i te hanganga pakihi hoki kia whānui ai te momo tangata e whai wheako ana, e whai pūkenga ana ki te whakarite i te pakihi mō te whakapaparanga o te hītori o te kamupene ā muri nei.
Kaimoana Hub hou
Pērā i te pūrongo o mua, kua tīmata te hanganga ki te wāhi Kaimoana Hub hou ki Porirua, Te Whanganui-a-Tara, hei te waenga o te tau 2024 oti noa ai. Ko te wāhi hou he mahinga tahi motuhae i waenga i a Moana Ika, Pāua Tūwā, me Kōura e whakahaeretia ana e Port Nicholson Fisheries (PNF), te tautoko nei i te haerenga tonutanga o ngā mahi, te tautoko nei hoki i ngā āheinga o ngā mahi atamai, ngā mahi pāhekoheko hoki e mahi tahi ai ngā pakihi ki te wāhi kotahi, e whakaputa ana i ngā hua ora kounga, ngā hua mātao kounga hoki mō ngā hōngere tarāwhare, ngā hōngere ki tāwāhi hoki. Te taha ki whakawhāititanga tūraru, he mea nui te kāinga rua tuku rawa nei mō te Ika.
E hiamo ana te tinana i te aronga hou, te aronga whakahihiko nei ki tua o te pae. E mārō haere ana te haere i te haerenga whakaumu tangata nei, ā, e hiamo ana ahau ki te whakatutuki i ā mātou whāinga, i ō mātou wawata hoki mō muri nei, i te roanga o te tau e tū mai nei.
Kōura
He pai tonu ngā hua pūtea e ahu mai ana i tā mātou hoanga i PNF, te pakihi Māori nui katoa i Aotearoa mō te mahi kōura ora, mō te tuku ki tāwāhi hoki. Ka tata ki te 20% te pikinga o tā mātou hea o ngā moni utunga (i muri i ngā utu roherohenga) ki runga i te Mahere, ā, e 8% ki runga ake i te putanga i tērā tau.
Ka koa te ngākau i te huanga nei nā te uaua o te āhuatanga e mahi nei te pakihi i te tau nei, arā e toru ngā āwhā nui me ngā waipuke hoki i te roanga o te tai rāwhiti o Te Ika Tapu a Māui, i pāngia kinotia ai te CRA1, te CRA2, te CRA3, me te CRA4. I ngākaurua te hiahoko mākete, i ohorere ai tā Haina wetewete i āna herenga Kōwheori, me te aha ka iti iho te hiahoko i te koata tuatahi o tō mātou tau pūtea.
Nā te pai haere o ngā ritenga mākete whānui i piki ai ngā utu a te Ohu o PNF mō te rēneti i te HIT a ngā hoa iwi mō te tau ka tīmata hei te 1 Aperira 2024 – tae atu i te painga o tētahi atu roherohenga i hokona mai i Wakatū, ā, i muri mai i te pānga kino a te poronga a te HTKW ki te CRA1, kua piki te hua pūtea roherohenga ā-tau i whiwhi ai a Moana mā te 19% tēnā i ngā utu i te tau o mua.
Kāore ā PNF roherohenga, nō reira e whai wāhi tonu ana a Moana ki ngā huinga mahinga ika CRA kia tūturu ai ka whaitake ngā mahere whakahaerenga me ngā mahi, kia oti ai hoki ngā whakatau i runga i ngā painga mō te rauemi. I te wā nei e taumaha tonu ana te CRA3, ā, māna te kore e poroa te HTKW, e parea rānei hei te tīmatanga o te tau hiika o muri nei (1 Aperira 2024).
Pērā i te kōrero o runga nei, kua oti i te hoanga o Moana me PNF tētahi turukitanga nui mō te mahinga tahi āna ki te Kaimoana Hub e tau ana ki Porirua, ki Te Whanganui-a-Tara, e arotahi ana ki te tuku hua ki ngā hōngere tāwāhi o te kōura ora, te pāua ora me te ika mātaotao, tae atu ki ngā hōngere mākete tarāwhare, katoa katoa i te wāhi kotahi. Me te aha ka nui atu ngā āheinga mahi.
He mea nui ēnei kaupapa kia nui atu ai ngā hua pūtea hei tuku ki ngā kaipupurihea o PNF.
Pāua Kahurangi
Ka piki ngā utu hokonga, ka iti hoki te pikinga o ngā hua katoa e wātea ana, ā, hui katoa ka pakari ake te tū a te Pāua Kahurangi tēnā i te tūnga moni puta i te Mahere mō te tau.
I mua paku atu te Pāua Kahurangi i te Mahere. Ka koa te ngākau i te huanga nei i runga i ngā wero, arā ngā utu nui kē mō te kawe hua ki tāwāhi, me te pānga tonutanga a ngā rāhui Kōwheori i te koata tuatahi. Ka piki ngā utu hokonga, ka iti hoki te pikinga o ngā hua katoa e wātea ana, ā, hui katoa ka pakari ake te tū a te Pāua Kahurangi tēnā i te tūnga moni puta i te Mahere mō te tau.
Kāore i eke rawa ngā pāmahana o te wai ki te pāmu i te raumati 2022-2023, ko te 23°C te pāmahana wera rawa. Nā te pūnaha whakamātao i āhei ai mātou ki te whakaū i ngā pāmahana papai, ā, he iti iho ngā matenga i te pāmu tēnā i ētahi atu tau.
Mai anō i te tīmatanga o Project Stabilise, e māia ana mātou e āhei ana te pāmu ki te whakaputa i ngā tana e 45 i te tau. He nui te pikinga o ngā pāpātanga tupu, me te putanga hua nā te hurihanga ki te pūnaha tāpu-anake. Ka pāngia e te Kōwheori me te korenga kaimahi te āheinga o te tīma ki te pupuri ki ngā tikanga whakatupu i mua i ngā marama wera kē o te raumati. He nui atu ngā hua o runga i te pāmu tēnā i te Mahere.
Pāua Tūwā
He taumaha ngā mahi a te haonga tūwā me te tuku hua i te tau nei, he uaua ngā ritenga rukuruku nā runga i te huarere, inā koa i te tīmatanga o te tau, i te koata whakamutunga hoki o te tau. Ahakoa rā, i te mutunga o te tau i nui paku atu te haonga hua tēnā i te mahere, ā, he nui noa atu ngā haonga tēnā i te mahere i te Aperira, te Mei, me te Hune.
He pai te haonga HIT mō te tau, i te whiwhinga o ētahi atu HIT i te koata whakamutunga hei āwhinga i te hiahia ki te hōngere Tauhoko.
Ka haere tonu ngā mahi pai a te tīma mahi pāua ora, te tau nei ki te wāhi PNF ki Te Whanganui-a-Tara, ka mutu he pai te putanga, arā e 52 tana hua ora i hokona (he pikinga mā te 7% i te TP22) ki ngā hōngere kiritaki pāua ki Haina.
He pōturi kē i te Mahere o te hokonga o ngā hua pōwhā ki Hong Kong, me ngā hua whakapātio takitahi hohoro i Haina i te hāwhe tuatahi o te tau, i te korenga o ngā ture huihuinga a te Kōwheori i Haina me Hong Kong taea noatia te Hānuere 2023. He tōmuri kē tēnei mō te wā hoko nui o te Tau Hou o Haina i te tōmuritanga o te Hānuere.
I te hāwhe tuarua o te tau, ka pau te kaha ki te whakapiki anō i ngā hokonga pōwhā, engari te taha i te tuku hua ora, nā ngā ritenga rukuruku i te tōmuritanga o te tau i heke ai ngā hua ora a Haina ki raro i te Mahere i te Akuhata me te Hepetema. Waihoki i te mutunga o te tau ka heke te wāhanga pāua katoa ki raro iho i te moni puta o roto i te Mahere.
Pērā i ētahi atu wāhanga pakihi o Moana, e mahi tahi tonu ana mātou i ngā Iwi, ki ngā rōpū ā-rāngai hoki hei hanga hoanga pakari kē, hei akiaki whaiwāhitanga hoki, tae atu ki te whakapaitanga o ngā kaupapa whakahaerenga mō ā mātou mahinga pāua. Ā, he rite tonu te noho mai o ngā whakaaro mauri toitū ki te matua o ngā whakaaro.
Ko Moana New Zealand tētahi kaiwhakatairanga hiriwa i te 11th International Abalone Symposium i te tau nei, i tū rā mai i te 27 o Pēpuere ki te 2 o Maehe ki Tāmaki Makaurau. Koinei te wā tuatahi i whakahaeretia ai te hui e Aotearoa, ā, i paitia nuitia e ngā tāngata o te hui nō ngā tōpito katoa o te ao.
Pērā i te kōrero o runga ake i te pūrongo nei, ka hūnuku ngā mahinga Pāua Tūwā i te Kaimoana Hub hou ki Porirua i Te Whanganui-a-Tara, e whai wāhi ai te wāhanga nei ki te whakapakari i ngā mahi i te taha o te Ika me te Kōura (mā tōna whakahoanga ki Port Nicholson Fisheries).
Kai Ora (Kai Rite-kia-Kainga)
Nā te mārō o te haere i te roa o te tau i ngā toa o Foodstuffs i hāpaitia ai ngā hua e toru o ā mātou kaihoko tino hua, arā he hua ēnei ‘me whiwhi’ i runga whata.
I tō mātou tau roa tuatahi o ngā kai mātao, rite-kia-kainga, i roto toa hokomaha tarāwhare, e 78,400 ngā kai i hoko ki roto o ngā toa Foodstuffs (tae atu ki āna toa New World, Pak’nSave, Raeward Fresh me Four Square), Farro Fresh me Fresh Choice. Nā te mārō o te haere i te roa o te tau i ngā toa o Foodstuffs i hāpaitia ai ngā hua e toru o ā mātou kaihoko tino hua, arā he hua ēnei ‘me whiwhi’ i runga whata. Kua piki ki te 15 toa te tatau o ngā toa o Fresh Choice e hoko hua ai mātou ki Te Ika Tapu me te Waka a Māui. E whā ā mātou hua mātao kei roto i ngā toa katoa o Farro Fresh.
I whakarewa hoki mātou i ētahi hua mātao e rima o te momo kotahi-kirokerēme ki ā Foodstuffs Delis. Nā te mahi tahi ki ngā tira Deli i oti ai i a mātou ngā tohutao te whakawhanake hei whakamahi me ngā huawhenua nui kē, te raihi, ngā kihu parāoa rānei kia puta ai he kai whakawera-e-kai, e pai ai te tuku mai i te pouaka wera, te pouaka makariri rānei. E paitia nuitia ana ki New World me Pak’nSave tahi.
Kua oti i te tira atamai ētahi momo mātao hou hoki, kua tīmata ē mātou ki te tukutuku ki ngā toa:
- Mīti Kau me te Wairanu Paramu Hirikakā
- Te Raihi Itariana Rēmana Hāmana Kirīmi me te Rau Otaota
- Te Kawakawa Tomato me te Heihei
- Rēme me te Kīnaki Hīoi Rēmana
E hokona nuitia ana hoki i tā mātou toa ipurangi ko tā mātou rārangi o ngā mīti mātao, tae atu i ngā momo hou, i Te Ika Tapu a Māui.
Amazon me MRE
Te taha ki te rārangi kai tūroa, e 25% te pikinga o te hokonga tāhere ō taua tēnā i te TP22, i te taha o te whakamanatanga o te kirimana hou mō te kaihoko matua. Ka aroha hoki, kāore i tutuki ngā paearu i ngā hokonga ki Amazon, ā, ka puta mai mātou i te wāhanga nei i mua i te paunga o te tau 2023. Ahakoa te mārama o te hiahoko, arā e $200,000 ngā hokonga i tōna tau tuatahi, me uaua ka whiwhi huanga nā te nui o ngā pānui e eke ai ngā hokonga i te wā whīroki o te takurua/ngahuru. E whai ana mātou i ētahi atu huarahi ki te hokonga ki waho whare.
I tuku mātou i ngā momo kai RKK mō tētahi haerenga ā te raumati e aratakina ana e Antarctica New Zealand, ko te tari kāwanatanga e haepapa ana ki te kawe i ā Aotearoa mahi i te rohe, hei tautoko i ngā mahi whakaihuwaka o te pūtaiao me ngā mahi tiaki taiao anō hoki.
Tio
I pāngia kinotia te Tio e ngā āwhā kikino, i nui atu ai ngā tāmatematenga, i pōturi ai hoki ngā pāpātanga tuputupu.
He heke te haere o ngā hokonga ki raro i te Mahere mō ngā hua pātio anga-tahi ki tāwāhi nā te tahuritanga o ngā hua e wātea, ki te hokonga o ngā tāhere papa tarāwhare me ngā kai mātaotao, he nui atu ngā taitapa utu.
Tōmua kē atu i te tau 2023, nā te tokoiti o ngā kaimahi mātou i kore ai e whai kaumoana e tika ana hei whakatutuki i ngā tikanga whakatupu kararehe e taea tonutia ai e mātou ngā rahinga hua pai i runga pāmu. Nā ngā āwhā nunui e toru, tētahi i muri i tētahi–me uaua rawa ka kitea–i waimeha tonu atu ai te wai, me te aha ka nui ake ngā matenga o runga pāmu. Waihoki kāore i mōmona ngā hua i haoa i taua wā. He iti paku iho i te 50% o ngā hua o runga pāmu i riro i aua āwhā, ā, ka pau te rua tau ki te whakawhānui anō i ngā o runga i te pāmu. E whakaaro ana mātou kia ū, kia mau te rahinga o ngā hua o runga pāmu, arā he kotahi miriona taihana, kātahi anō ka whakaaro anō ki te whakawhānui atu.
Heoi anō, kua oti i a mātou tētahi mahere te whakarite hei pare i ngā haupāuma, hei whakawhānui anō i ngā hua. Tērā ētahi meiha matua kei roto i te mahere. Tuatahi iho, ka whakawhānui mātou i te toronga ki tawhiti, i te tairitenga hoki i roto i ngā mahi pāmu mā ngā hoanga kaiwhakatupu kirimana, me te whakawhanake hoki i te raukaha me te āheinga mahi pūhouhou ki Te Tara o te Ika, ki Houhora, me Ōrongo kia iti iho ai te tūraru.
Tuarua iho, kua whakatairite anō mātou i te pakihi mā te tahuri i tō mātou whare i Te Tara o te Ika ki te tauira ora-anake, ā, kua nuku ngā mahi anga-tahi ki Wiri, ki reira māia ake ai ngā mahi. Kua oti pai tēnei mahi, ā, kua oti hoki te whakawhitianga o ngā tūranga kaimahi.
Kirikiritātangi
E haere ana ngā mahi whakaputa hua tauhoko i Kirikiritātangi, te paonga hou ki Wakatū, ā, kua tino eke te whakaputanga pirianga iratoru. E rangahau ana hoki te tīma i te pitomata kia āta poipoia e te hōtaka whakaputanga te manawaroa i ngā wā o te waimeha.
Kua oti hoki i te tīma te whakawhanaketanga o te tio tau-katoa mai i ngā toa irawhā. Kua tautapangia tēnei mahi, he tuatahitanga i Aotearoa, te “taumata tiketike” ki Ūropi me Amerika, ā, ka tautoko i tā mātou whāinga kia ū, kia mau te whakaputanga o te tio i te roa o te tau ki ō mātou pāmu. Kua oti i a mātou te whakaputanga tauhoko tuatahi ki tēnei mahi, a, e whakaaro ana mātou ki te kirimana i tētahi mātanga kei Amerika hei tautoko i tētahi hōtaka nui o te whakaputa hua ki te mahi nei hei te tau 2025.
Tio Transformation Programme
E turuki tonu ana te Tio Transformation Programme. Kua unuhia e mātou ngā hanganga rākau tawhito, ā, kua eke te whāinga o te 95%, arā e 87.8 heketea o ngā heketea e 91.8 kua waerea. E whakamahia ana ngā taputapu tāpiri katoa e hiahiatia ana hei mahi i ngā pāmu, he 100% ngā mahi kua oti, ā, he 84% o ngā rārangi mahi kua oti te whakatū e ai ki te mahere whanaketanga pāmu o te wā nei.
Sealord
He tau uaua anō te tau pūtea 2023 mō pakihi hiika noho-kōpua, me te pakihi whakatupu hāpukurāwaho. Manohi anō, koinei te tau tōnui rawa atu o te pakihi hāmana Petuna me te pakihi whakatupu taraute moana, me tāna huanga nui katoa. Hei konei kitea ai te painga o te Hiika me te Ahumoana i roto i te kete, kia whānui ai ngā moni utunga, kia angiangi ai hoki te hora o te tūraru i ngā wā o te raruraru.
Te taha ki te Kāhui o Sealord, kua noho nama te Huanga Haonga i Muri i ngā Tāke (HHMT) mā te $4.1 miriona. Kei roto ko te utu e $7.0 miriona i muri i te tāke mō te hinonga Mahi Tahi Enterprise Resource Planning (ERP), me utu rawa i raro i ngā ture tātari kaute IFRS. Ki te kore tēnei, kua eke kē te HHMT ki te $2.9 miriona. Ka wetewetekina tēnei, arē e $9.2 miriona te HHMT a te taha Ahumoana, ā, e $6.3 miriona te nama a te taha Hiika.
E mātau ana mātou he tau whakatukaru te tau nei, he uaua hoki mō te rāngai nui tonu. E whakapono ana mātou ki tā mātou rautaki, ki ō mātou tāngata hoki, ā, e whakaaro ana ki te whakahoki i te Hiika ki runga ki te taumata hei tērā tau, ki te whakatūturu hoki i tētahi tau tino pai rawa mō te Ahumoana i muri mai i ngā hinonga whakawhānuitanga i oti i te tau 2023 ki te pāmu Rowella o Petuna, ki te paonga o Cressy ki Tāhimania hoki.
Tērā o Moana me Nissui, he kaipupurihea ō Sealord e tuku iho i ngā whakatupuranga e mārama ana, e tautoko ana hoki i te rautaki pakihi matua a Sealord. He tauira pai o tēnei o te whakatau māia ki te hoko i Independent Fisheries Limited.
Te taha ki te tau pūtea, i raruraru tā mātou huanga Hiika e te tau tūpuhi rawa o te wheketere i te ngahurutau nei mō Sealord, mō te rāngai nui tonu hoki. Waihoki, e aroha ana ki tētahi o ō mātou waka nui rawa i utaina ki uta i te tau ūturi, he raruraru mihini te take nā ngā kaikirimana i te wā i tirohia ai te waka i runga taunga maroke. I whakawhāititia e ēnei āhuatanga ko te whiwhinga utu a tō mātou tāruru, tae atu ki te nui me ngā taitapa o ngā hokonga.
Te taha ki te Ahumoana, i riro ngā huanga whānui i ngā ritenga o te mākete i Ahitereiria, i hokona nuitia rā ā mātou hua mata ki taua mākete. He kaha te hiahoko o te mākete ki te hāmana me te taraute moana, me te aha a nui rawa te huanga mō Petuna. Te taha ki te hāpukurāwaho, kāore i eke te hiahoko ki te taumata o te haonga tarāwhare e tupu anō ana, me te aha ka iti ngā taitapa i te hāwhe tuarua o te tau. Ko tētahi kōrero pai, nā te aronga ki te whakapaitanga o te paonga me te pāmu i nunui rawa ai ngā ika kounga ki te wai hei hao mā mātou ā te TP24.
Kei te pae tata, ka whakahoutia ā mātou pūnaha hangarau hei te whakakānga mai o te pūnaha ERP hou ā te Noema 2023, ā, kia oti rā anō ngā whakaaetanga ā-waeture, ka rikarika ai te ngākau i te pōhiri i tō mātou whānau hou mai i Independent Fisheries hei te ūpoko o te tau hou. Ka whakawhānui te āheinga whakahihiko nei i roherohenga e puritia ana e ngā iwi, me te aha ka noho ko Sealord hei kamupene kaimoana nui katoa o Aotearoa.
Matapae
I te wā nei, ko te take nui mō te ngākauruatanga ā muri nei ko te pānga o te pikinga utu, ka pā kino ki ngā utu whakaputa, ki te hiahoko / ngā utu hoki.
Kāore i te mātauria te tere e taea ana hei whakamatua i te pikinga utu, me te wetewete hoki i ngā herenga o ngā pūtea i rō kāinga, ā, ka awetia e ēnei tō tātou āheinga ki te whakatutuki i te Mahere 2024. Ko te huarere te kaiwhakararuraru nui i ngā marama 12 kua hipa. E whakaarohia ana ka pai ake mō ā mātou mahi pāmu Tio, mahi haonga tūwā hoki ko te huringa e matapaetia ana, arā mai i te huarere La Niña ki El Niño.
Nā runga i te huringa ora o te Tio, ka kore e taea te pānga kino ki ngā moni utunga 2024 te karo, he nui rawa nō te rironga hua i ngā āwhā nunui i te tau 2023. He iti iho ngā haonga e wātea ana kia hokona, tēnā i te tau 2023, ā, he nui atu ngā utu mahi pāmu. Ko tā mātou Mahere 2024 he nama kē o te $3.8 miriona, he hekenga anō i te putanga o te tau 2023, ā, ka takaroa ngā moni utunga pai ki te tau o tua atu. Ka hoki anō te Tio ki te ora hei te TP25, ā, ka mārō te haere kia tutuki rā ia ngā matapae tupuranga, arā he 1.6 miriona taihana hei te TP2028.
Ka pai te rerenga mai o te pūtea i te tutukitanga o tā mātou whakaaetanga roroa hou mō tā Sanford HIT o-uta. Heoi anō mā ngā hiahia tātari rīhi (e whakamanatia ai te rawa Tika Whakamahinga me te Nama Rīhi whakamāmā utu i raro i ngā paearu Pūrongo Pūtea) e noho nama ai ngā moni utunga e pūrongotia ana hei ngā tau torutoru tuatahi o te whakaritenga rīhi nei. E whakaaro ana mātou he 12-ki-te-18 marama te roa o te whitianga kia puta rā anō ngā painga katoa o te hokonga nei.
Ko tētahi o ngā āheinga e arotahi ai mātou ko te kaha o tā mātou tū ki Amerika kia kaua mātou e tino whakawhirinaki ki Ahitereiria.
Te taha ki te pāua tūwā, e matapae ana mātou i tēnei pikinga iti o ngā utu o ā mātou hua pōwhā, e puta ai te hiahoko nui, me te wāhi nui o ngā hokonga, mō te wā o te Tau Hou o Haina. E whakaaro ana mātou ki te whakawhānui i ngā utu mō ngā hua ora i Haina. E pēhia kētia ana ngā utu mō ngā momo hua e rua nei nā te hākerekere o te kiritaki, me te aha ka heke te hiahoko, ka tūperepere ngā hoatauwhāinga (mō te hua ora). Ahakoa te tāpiritanga iti o tēnei āhuatanga ki ngā moni utunga katoa, e koa tonu ana te ngākau i te mōhio e tupu ana te hiahoko i Aotearoa mō a mātou kai ora (rite kia kainga) e hokona ana i ngā momo toa hokomaha e rua.
Māna te kore e tīmata anō te tukunga o te kōura o Ahitereiria ki Haina hei te tau hou, i muri i te whakakorenga ōna i te Oketopa 2020. Kāore i te āwangawanga ngā kaiwhakahaere o PNF i te rerekētanga nei, he tae atu nō te nuinga o aua haonga ki Haina mā ngā ara huna. Nā te wā me te whakatūturutanga o ngā moni whiwhi mai i PNF, me te whakaaro ōhiti ki te whakatūturutanga o ngā utu me ngā taitapa, ko tā mātou Mahere ko te hekenga o tā Moana hea o ngā moni utunga mā te 7% hei te TP24.
He pakari te tū a te Pāua Kahurangi mō ngā tau e rua kua hipa, ahakoa he iti te matapae ka tupu (i tua atu i te whakatūturutanga utu). Kāore mātou i te whakaaro ka rerekē tēnei āhuatanga i roto i ngā marama 12 e haere mai nei.
Ata o Moana New Zealand
Iwi
Ata Tangata
Tukanga
operations map
Ā mātou hua
Ngā Mākete
Amerika ki te Raki
Haina
Nuinga ake o Āhia (Hingapō, Taiwan, Hong Kong)*
Ahitereiria
Ētahi atu (Ūropi, Moana a Kiwa me te Pokapū Rāwhiti)**
Aotearoa***
**Ūropi, Moana a Kiwa me te Pokapū Rāwhiti
***Kei roto i ēnei whika ko te HIT Kōura i hokona atu mā roto i te hoanga ki Port Nicholson Fisheries